- Depresija ir samērā izplatīts psiholoģisks traucējums, kas izraisa pastāvīgas skumjas un neļauj veikt ikdienas uzdevumus.
- Atkarībā no simptomu intensitātes depresiju var iedalīt vieglā, vidēji smagā vai smagā formā.
- Tas var parādīties jebkurā vecumā, sākot no bērniem līdz pieaugušajiem un veciem cilvēkiem.
- Depresiju var izārstēt, taču ārstēšana prasa laiku, un tā var ietvert psihoterapiju, medikamentus, krampjus un dažas dabiskas terapijas.
Kas ir depresija?
Depresija ir samērā bieži sastopams psiholoģisks traucējums, kam raksturīgas pastāvīgas skumjas un intereses trūkums tādu darbību veikšanā, kuras iepriekš tika uzskatītas par jautrām.
Lai arī skumjas ir normālas emocijas, depresijā šīs skumjas ir tik spēcīgas un ilgst tik ilgi, ka tās ietekmē visa cilvēka dzīvi, pat novēršot ikdienas pamata uzdevumu izpildi, piemēram, gulēšanu vai ēšanu.
Galvenie depresijas simptomi
Galvenie depresijas simptomi ir:
- Sajūta skumji, trauksme vai "tukša";
- Jums bieži ir bezcerības vai pesimisma izjūta;
- Būt viegli aizkaitināmam;
- Nevēloties veikt darbības, kas iepriekš bija jautras;
- Sajūta bez enerģijas un ļoti nogurusi;
- Gulēt dažas stundas naktī vai gulēt pārmērīgu laiku;
- Grūtības koncentrēties un atmiņa;
- Jūt vairāk vai mazāk apetīti nekā parasti;
- Ar domām par pašnāvību.
Cilvēkiem ar depresiju parasti ir vairāki no šiem simptomiem dienas lielākajā daļā, gandrīz katru nedēļas dienu un vairāk nekā divas nedēļas pēc kārtas.
Atkarībā no simptomu intensitātes depresiju var iedalīt "adaptācijas traucējumos ar nomāktu garastāvokli", kas tautā tiek dēvēts par vieglu depresiju, kad depresijas epizode rada zināmas grūtības turpināt vienkāršu uzdevumu vai sociālo aktivitāti, "smagie depresijas traucējumi" vai " distimija ", kad simptomi papildus ikdienas uzdevumiem ietekmē personīgās un sociālās aktivitātes, piemēram, darbu un ģimeni.
Visu veidu depresija ir pienācīgi jānosaka un jāārstē psihologam un / vai psihiatram.
Tiešsaistes depresijas tests
Lai uzzinātu, vai pastāv depresijas risks, atbildiet uz jautājumiem:
- 1. Man šķiet, ka man patīk darīt tādas pašas lietas kā iepriekš
Nē Jā
- 2. Es spontāni smejos un izklaidējos ar smieklīgām lietām
Nē Jā
- 3. Dienā ir reizes, kad es jūtos laimīgs
Nē Jā
- 4. Man šķiet, ka esmu ātri padomājis
Nē Jā
- 5. Man patīk rūpēties par savu izskatu
Nē Jā
- 6. Esmu sajūsmā par gaidāmajām labajām lietām
Nē Jā
- 7. Es izjūtu prieku, kad televīzijā skatos programmu vai lasu grāmatu
Nē Jā
Kas izraisa depresiju
Nav īpaša iemesla depresijas sākumam, taču šis traucējums mēdz būt biežāks, ja pastāv ģenētisku, bioloģisku, vides un psiholoģisku faktoru kopums, kas padara cilvēku vairāk noslieci uz depresiju.
Daži no vissvarīgākajiem depresijas faktoriem ir:
- Depresijas gadījumi ģimenē;
- Pārcietis traumatisku vai ļoti stresa pilnu epizodi, piemēram, seksuālu vardarbību vai ģimenes locekļa zaudēšanu;
- Ejiet cauri lielu pārmaiņu fāzei;
- Pārmērīga alkohola vai narkotiku lietošana;
- Ir kāda nopietna vai hroniska slimība, piemēram, vēzis;
- Izmantojiet dažus zāļu veidus.
Turklāt daži pētījumi arī norāda, ka depresija var rasties ķīmiskas nelīdzsvarotības dēļ smadzenēs, proti, neirotransmiteru serotonīna, norepinefrīna un dopamīna koncentrācijā.
Depresija dažādos dzīves posmos
Depresija var rasties jebkurā dzīves laikā un ietekmēt visu vecumu cilvēkus. Tomēr tas ir biežāk dzīves posmos, kur ir lielāks izmaiņu skaits, piemēram:
Bērnības depresija
Lai arī retāk, bērnībā depresija var rasties bērniem, kuri bērnībā ir piedzīvojuši traumatiskus mirkļus, piemēram, problemātisku vecāku šķiršanos vai verbālas vai fiziskas vardarbības mirkļus.
Depresijas pazīmes bērnībā var būt grūtāk identificējamas nekā citos dzīves posmos, taču tās mēdz ietvert skumju seju, nevēlēšanos spēlēt, vieglus dusmu lēkmes, grūtības gulēt, apetītes trūkumu un pat grūtības turēt urinējumu. .
Pusaudžu depresija
Pusaudžu depresija ir nedaudz biežāka nekā bērnības depresija, jo pusaudzis piedzīvo vairākas fiziskas un psiholoģiskas izmaiņas, kas var atvieglot depresijas rašanos. Turklāt citi faktori arī palielina depresijas risku, piemēram, narkotiku lietošana, terorizēšana skolā vai spiediens uz panākumiem.
Pats pusaudzis var identificēt, ka viņš nonāk depresijā, bet depresiju var identificēt arī vecāki, draugi vai skolotāji, izmantojot tādas pazīmes kā pastāvīgs nogurums, atmiņas problēmas, bieža raudāšana vai neieinteresētība iet kopā ar draugiem, piemēram.
Depresija grūtniecības laikā
Pēc pusaudža vecuma grūtniecība ir vēl viens no visspilgtākajiem posmiem sievietes dzīvē, un šī iemesla dēļ depresija grūtniecības laikā notiek arvien biežāk. Depresiju šajā posmā raksturo trauksme un skumjas, kas var izraisīt neinteresēšanos par grūtniecību un apdraudēt mazuļa attīstību.
Lai arī tas var notikt jebkurai sievietei, strauju hormonālo izmaiņu dēļ depresija biežāk sastopama grūtniecēm, kurām trūkst emocionāla atbalsta, kuras nevēlējās grūtniecību vai kurām grūtniecības laikā nav nekādas palīdzības.
Bērnu blūzs
Pēcdzemdību depresija var notikt līdz 6 mēnešiem pēc bērna piedzimšanas, un to parasti izraisa sievietes bailes kļūt par māti un jauni pienākumi. Tomēr tas var notikt arī citu faktoru dēļ, piemēram, maza ģimenes atbalsta, grūtniecības laikā pārdzīvotu stresa brīžu vai zema sociālekonomiskā stāvokļa dēļ.
Papildus klasiskajiem depresijas simptomiem sievietes, kas cieš no pēcdzemdību depresijas, mēdz maz uzmanības veltīt mazulim un nespēj rūpēties par sevi vai savu bērnu.
Kā notiek depresijas ārstēšana
Depresijas ārstēšana vienmēr jāvada psihologam un / vai psihiatram, kas var atšķirties atkarībā no simptomu vecuma un intensitātes. Vieglākos depresijas gadījumos parasti tiek nozīmēta psihoterapija, atstājot medikamentus un citas terapijas situācijām ar smagākiem simptomiem.
Visbiežāk izmantotās ārstēšanas iespējas ir:
1. Psihoterapija
Psihoterapija sastāv no sesiju rīkošanas psihiatra vai psihologa kabinetā, kuru mērķis ir palīdzēt labāk tikt galā ar emocijām un jūtām, stimulēt pašizziņu un atrisināt iekšējus konfliktus, kas var būt depresijas cēlonis.
Psihoterapija var būt pietiekama, lai ārstētu vieglas depresijas gadījumus, taču tā ir būtiska arī smagas depresijas gadījumos, pat ja zāles jau tiek lietotas, jo tas palīdz sakārtot domas, jūtas un emocijas.
2. Antidepresanti
Zāles, ko lieto depresijas ārstēšanai, ir pazīstamas kā antidepresanti un palīdz regulēt dažas ķīmiskas vielas smadzenēs, kas ļauj labāk kontrolēt emocijas un stresu.
Atkarībā no parādītajiem simptomiem ārsts var ieteikt lietot arī citas zāles, piemēram, anksiolītiskos vai antipsihotiskos līdzekļus.
3. Elektrokonvulsīvā terapija
Elektrokonvulsīvo terapiju parasti lieto vissmagākajos gadījumos, kad ar narkotiku lietošanu un psihoterapiju nepietiek, lai atvieglotu depresijas simptomus vai kad ir tendence uz pašnāvību. Šis terapijas veids sastāv no mazu elektrisko impulsu pielietošanas, kas iedarbojas uz smadzenēm.
Lai arī šķiet, ka tā ir bīstama terapija, elektrokonvulsīvo terapiju vienmēr veic, ievērojot stingru protokolu, kas ļauj saglabāt katra pacienta veselību un integritāti, un pirms ārstēšanas jāveic katras personas klīniskais pētījums. Tomēr ir dažas blakusparādības, piemēram, galvassāpes, slikta dūša, muskuļu sāpes un dažos gadījumos pastāvīga garīga aptumšošana.
4. Alternatīvās terapijas
Alternatīvas terapijas, piemēram, akupunktūru vai meditāciju, var izmantot arī kā veidu, kā uzlabot depresijas medicīniskās ārstēšanas sekas, jo tās palīdz labāk tikt galā ar stresu un trauksmi.
Ideāls ir tas, ka šāda veida terapiju vienmēr kontrolē ar atbildīgiem ārstēšanas līdzekļiem.
Dabiska depresijas ārstēšana
Papildus mediju norādītajām ārstēšanas metodēm un alternatīvajām terapijas metodēm, kuras var izmantot, ir arī daži dabiski veidi, kā palīdzēt mazināt simptomus. Viena no šīm formām ir regulāra fizisko vingrinājumu prakse, kas jāveic 3 līdz 5 reizes nedēļā, vismaz 30 minūtes dienā.
Turklāt ir arī daži piedevas un ārstniecības augi, kas var palīdzēt, piemēram, asinszāle, damiana vai baldriāns. Ideālā gadījumā uztura bagātinātājus un ārstniecības augus drīkst lietot tikai ārsta un veselības speciālista uzraudzībā, kurš pieradis lietot ārstniecības augus.
Vai depresiju var izārstēt?
Depresija tiek uzskatīta par hronisku slimību, jo tā var ilgt vairākus mēnešus un pat gadus, tomēr depresija ir izārstējama, jo īpaši vieglākos gadījumos, kurus ārstē kopš simptomu rašanās. Tomēr vissmagākajos gadījumos ārstēšanu var būt nepieciešams turpināt vairākus gadus.
Atteikšanās no zāļu lietošanas, kā arī psihoterapija ir galvenā attieksme, kas ir atbildīga par ārstēšanas neveiksmju līmeņa pieaugumu.
Kā palīdzēt kādam ar depresiju
Ģimenes, draugu un tuvu cilvēku emocionālais atbalsts ir viens no svarīgākajiem depresijas ārstēšanas balstiem, kas var palīdzēt saīsināt ārstēšanas laiku.
Dažas attieksmes, kas var palīdzēt depresijas slimniekiem:
- Meklējiet informāciju par depresiju;
- Padariet otru cilvēku ērti;
- Iesakiet meklēt terapeitu un mudiniet viņu turpināt ārstēšanu;
- Piedalieties relaksācijas paņēmienos kopā ar personu;
- Stimulējiet ārstēšanas pozitīvo efektu.
Zināt, kā rīkoties depresijas slimnieka priekšā, var būt grūti. Tādējādi vislabāk ir vienmēr tikties ar ārstu, kurš vada ārstēšanu, lai viņš varētu informēt, kā ģimene un draugi var palīdzēt katrā konkrētā gadījumā.
Vai šī informācija bija noderīga?
Jā nē
Jūsu viedoklis ir svarīgs! Uzrakstiet šeit, kā mēs varam uzlabot savu tekstu:
Kādi jautājumi? Noklikšķiniet šeit, lai saņemtu atbildi.
E-pasts, uz kuru vēlaties saņemt atbildi:
Pārbaudiet apstiprinājuma e-pastu, kuru mēs jums nosūtījām.
Tavs vārds:
Apmeklējuma iemesls:
--- Izvēlieties iemeslu --- Slimība Dzīvot labāk Palīdziet citai personai Iegūstiet zināšanas
Vai jūs esat veselības aprūpes speciālists?
NēĀrstsFarmaceitiskā medmāsaMedmāsa uztura speciālistsBiomedicīnasFizioterapeitsSkaistumkopējsCits
Bibliogrāfija
- VESELĪBAS MINISTRIJAS VIRTUĀLĀ BIBLIOTĒKA. Depresija. 2005. Pieejams :. Piekļuve 2020. gada 5. novembrim
- PVO. Depresija. Pieejams: Piekļuve 2020. gada 5. novembrim
- VALSTS GARĪGĀS VESELĪBAS INSTITŪTS. Depresija. Pieejams: Piekļuve 2020. gada 5. novembrim
- PĀRAMERIKAS VESELĪBAS ORGANIZĀCIJA. Depresija. Pieejams: Piekļuve 2020. gada 5. novembrim
- VALSTS SAVIENĪBA PAR GARĪGO SLIMĪBU. Depresija. Pieejams: Piekļuve 2020. gada 5. novembrim