Ir normāli, ka bērni kļūst kautrīgāki, saskaroties ar jaunām situācijām un it īpaši tad, ja viņi ir ar cilvēkiem, kurus viņi nezina. Neskatoties uz to, ne katrs kautrīgs bērns būs kautrīgs pieaugušais.
Kādi vecāki var darīt, lai palīdzētu viņu bērnam pārvarēt kautrību, ir pieņemt dažas vienkāršas stratēģijas, kas var sasniegt labus rezultātus, piemēram:
1. Atpazīt vidi
Bērna piesaistīšana skolai, ko viņš / viņa apmeklē pirms skolas, var palīdzēt mazināt trauksmi, padarīt bērnu justies vairāk pārliecināti un ir drosme sarunāties ar saviem draugiem. Ieteicams reģistrēt bērnu tajā pašā skolā kā kāds, kas jums patīk, piemēram, kaimiņš vai radinieks.
2. Runāšana acīs
Acis acīs liecina par uzticēšanos un, kad vecāki sarunājas ar saviem bērniem, vienmēr meklē acis, bērni mēdz atkārtot šo uzvedību ar citiem.
3. Ir pacietība
Tas nav tikai tāpēc, ka bērns ir kautrīgs, ka viņa būs kautrīgs pieaugušais, kas gadu gaitā ir novērots, ka kautrīgie bērni, kad viņi sasniedz pusaudža un jauniešu posmu, parasti ir vairāk sasprindzināti.
4. Nelieciet sakot, ka bērns ir kautrīgs viņas priekšā
Ja vecākiem ir šāda attieksme, bērns var domāt, ka tam ir kaut kas nepareizs, un pēc tam atkāpties.
5. Pozitīvs pastiprinājums
Ikreiz, kad bērns zaudē spēku un kļūst mazāk kautrīgs, novērtējiet jūsu pūles un dodiet smaidiņu, aplaupi vai sakot kaut ko līdzīgu "ļoti labi".
6. Nepakļaujiet bērnu situācijās, kas viņai nepatīk
Piemēram, bērna piespiest dejot skolā var palielināt satraukumu, kādā viņa jūtas, un viņa var pat sākt raudāt, ka viņam ir kaunu un sajūta, ka viņai draudi.
7. Izvairieties no maisīšanas vai vienmēr iesaistiet viņu
Situācijas, piemēram, tas var padarīt bērnu dusmīgs un, ja šī situācija atkārtojas, bērns kļūs aizvien introverts.
8. Izvairieties runāt par bērnu
Vecākiem vajadzētu izvairīties no atbildes uz bērniem, jo ar šo uzvedību viņi netiek mudināti pārvarēt savas bailes un ciešanas un iegūt drosmi runāt.
Rūpējas nevajadzētu uzskatīt par defektu, taču, ja tas sāk kaitēt bērna vai pusaudža dzīvībai, iecelšana ar psihologu var būt noderīga, jo šim speciālistam ir zināšanas par konkrētām metodēm, kas var palīdzēt pārvarēt šo grūtību, uzlabojot viņu dzīves kvalitāti.
Dažas pazīmes, ka varētu būt laiks meklēt psihologu, ir tad, ja bērns pastāvīgi ir viens pats vai viņam nav draugu, un tas vienmēr ir ļoti skumji. Laba atkārtotā saruna var palīdzēt noskaidrot, vai bērnam patiešām nepieciešama profesionāla palīdzība, vai arī tas notiek tikai tad, ja viņš vai viņa ir rezervētāka.