Depresiju var klasificēt atkarībā no tā cēloņa un ilguma, kā arī no simptomiem, ko pacients rada. Tātad ir 9 visbiežāk sastopamie depresijas veidi, kas ietver:
- Pēcdzemdību depresija: parādās pēc bērna piedzimšanas un rada tādus simptomus kā bērna skumjas, aizkaitināmība vai noraidīšana;
- Liela depresija : uzrāda 5 raksturīgus depresijas simptomus vairāk nekā 2 nedēļas, kas apdraud indivīda ikdienas aktivitātes;
- Bipolārā depresija: to raksturo pastāvīgas izmaiņas cilvēku garastāvoklī, sākot no dziļas depresijas līdz pārmērīgam priekam;
- Reaktīvā depresija: tas rodas pēc stresa notikuma, piemēram, radinieka nāves un par kuru indivīds nevar reaģēt;
- Dysthymia : vairāku tipisku depresijas simptomu klātbūtne ilgāk nekā 2 gadus, galvenā no tām ir nepārtraukta skumja;
- Netipiska depresija : simptomi, kas ir pretrunā normālas depresijas simptomiem, pacientiem, kuriem ir lielāka vajadzība gulēt, ēst vai būt intīmas saskarsmes;
- Sezonāli afektīvi traucējumi : ikgadējas depresijas epizodes, īpaši tad, ja ir sezonas izmaiņas, saules trūkuma dēļ, kā simptomi ir nogurums, tendence ēst ļoti saldos un miegainība;
- Premenstruālā sindroms : vismaz 5 no simptomiem depresijas simptomi menstruālā cikla laikā, pasliktinājusies nedēļā pirms menstruācijas;
- Psihotiskā depresija . Papildus depresijas simptomiem var rasties murgi un halucinācijas.
Cilvēkiem ar depresiju bieži ir tādi simptomi kā nepārtraukta skumja, vaina, enerģijas zudums, trauksme, aizkaitināmība, bezmiegs, slikta apetīte un pašnāvības mēģinājumi. Šie simptomi ilgst ilgu laiku.
Ko darīt, ja Jums ir aizdomas par depresiju?
Dažu depresijas simptomu klātbūtnē konsultējieties ar psihiatru, kurš norādīs vislabāko ārstēšanu. Depresija ir psiholoģisks traucējums, kas prasa ārstēšanu, izvēloties neapsākt ārstēšanu un konstatēt, ka depresija izārstēs sevi, ir izplatīta kļūda, kas var saasināt simptomus un nopietni apdraudēt dzīves kvalitāti.
Ārstēšana, kas iziet no depresijas, atšķiras atkarībā no depresijas veida, kas sevi parādās, bet to var izdarīt, lietojot antidepresantus, anksiolītiskās, psihotiskās un psihoterapijas zāles. Depresijas gadījumā vispiemērotākais ārsts ir psihiatrs, kurš norādīs ārstēšanas iespējas atkarībā no personas vecuma un vispārējā veselības stāvokļa, jo medikamentiem ir mijiedarbība, kas jāievēro.
Cik ilgs laiks vajadzīgs, lai izkļūtu no depresijas?
Ja ārsts pierādījis depresiju, minimālais ārstēšanas laiks ir 6 mēneši, un ģimenes apstākļi ir viens no svarīgiem ārstēšanas panākumu faktoriem. Cēlonis, kas izraisīja depresijas attīstību, ir jāatklāj un jārisina, bet dažiem cilvēkiem var būt nepieciešams psihoterapeitiskais atbalsts, lai atrastu risinājumus, kas tiem vajadzīgi, lai virzītu uz priekšu un izkļūtu no depresijas.
Padomi, kā izkļūt no depresijas ātrāk
Laba stratēģija, lai izkļūtu no depresijas, ir atrast sāpju un bailes avotu, kas izraisa depresīvu simptomu pastāvēšanu, piemēram, enerģijas trūkumu, dzīves neaizskaramību un vājuma un darbnespējas sajūtu. Lai to panāktu, psihiatrs vai psihologs var izmantot dažādas stratēģijas personai, lai atrastu viņam nepieciešamās atbildes. Daži padomi, kas var palīdzēt, ir šādi:
- Ēdiet zaļo banānu biomasu katru dienu, jo tas palielina imūnsistēmu un pat palīdz zaudēt svaru;
- Ja tiek pakļauts saulei vismaz 20 minūtes katru dienu, jo tas veicina labsajūtu;
- Pastaigājiet katru dienu aptuveni 20 minūtes, jo tas uzlabo asinsriti un atbrīvo oksitocīnu asinīs;
- Neēdiet rūpnieciski ražotus pārtikas produktus, kas rada toksīnus, kas uzkrājas ķermenī, un palielina svaru, kaitējot pašcieņai;
- Atstājot māju katru dienu, lai novērstu prātu un mainītu apkārtējo vidi;
- Regulāri rīkojieties labos darbus, lai cilvēks varētu saprast, ka viņš spēj kādam darīt labu, atrodot kādu mērķi savā dzīvē;
- Dienasgrāmatā uzrakstiet savas domas, sāpes, rūpes un visu, kas izraisa stresu, lai izplūstu. Šī ir lieliska stratēģija ikvienam, kam nav nevienas sarunāties personīgi.
Uzziniet, ko vēl jūs varat ēst, lai uzlabotu savu garastāvokli un justies labāk savā ikdienas dzīvē, šajā dietologa Tatiana Zanina video: