Kortizols ir hormons, ko rada virsnieru dziedzeri un kas izdalās paaugstinātas satraukuma laikā, piemēram, pamošanās vai fiziskās aktivitātes laikā. Tomēr lielākā daļa šī hormona tiek ražoti augsta stresa laikā, tādēļ to sauc par stresa hormonu.
Šo periodu laikā virsnieru dziedzeri ražo arī adrenalīnu un noradrenalīnu, kas kopā ar kortizolu izraisa izmaiņas ķermenī, piemēram:
- Paātrināta sirdsdarbība: tas izraisa sirds sūknēšanas vairāk asiņu, palielinot skābekļa daudzumu muskuļos;
- Paaugstināts cukura līmenis asinīs: palielina organismā pieejamās enerģijas daudzumu;
- Samazināts insulīna daudzums: tas novērš cukura uzglabāšanu un to var ātrāk izmantot muskuļos;
- Asinsvadu sašaurināšanās. Tas sirdsdarbībai liek strādāt grūtāk, palielinot asins daudzumu audos.
Šīs izmaiņas, ja tās rodas īsā laikā, ir labas un atvieglo ātru lēmumu pieņemšanu, kas ir normāla un dabiska ķermeņa atbilde, lai palīdzētu atrisināt problēmu, kas rada stresu.
Tomēr, kad stress ir pastāvīgs, kortizola līmenis ilgstoši saglabājas augsts un var izraisīt daudzu veidu veselības problēmas.
Augsta kortizola sekas
Augsts kortizols ir ļoti izplatīts cilvēkiem, kuri cieš no hroniska stresa, jo organisms organismā pastāvīgi ražo hormonu, lai organismam būtu gatavs atrisināt stresa situācijas, kuras galu galā nav atrisinātas.
Šajos gadījumos izmaiņas, ko izraisa kortizola organisms, paliek uz ilgu laiku un var radīt nopietnas problēmas, piemēram:
- Augsts asinsspiediens un sirds slimība: tās rodas sakarā ar nepārtrauktu sirdsdarbības ātruma palielināšanos un asinsvadu sašaurināšanos;
- Paaugstināts vēdera tauki: samazināta insulīna ražošana ilgtermiņā noved pie pārmērīga tauku uzkrāšanās vēdera rajonā;
- Diabēts: sakarā ar pastāvīgu cukura līmeņa paaugstināšanos asinīs, ko izraisa kortizola lietošana.
Turklāt pārmērīgs stresa un kortizola palielināšanās arī izraisa imūnsistēmas samazināšanos, veicinot saaukstēšanās, gripas un citu infekciju veidu rašanos.
