Aknu vēzis ir ļaundabīgais audzējs, kas rodas no aknām veidojošām šūnām, piemēram, hepatocītiem, žults ceļiem vai asinsvadiem, un parasti ir diezgan agresīva. Tas var izraisīt simptomus, kas parasti rodas slimības progresēšanas stadijās, ieskaitot sāpes vēderā, kustību slimības, apetītes zudums, svara zudums un dzeltenas acis.
Cilvēkiem ar aknu tūsku, aknu cirozi vai anabolisko steroīdu lietošanu ir paaugstināts risks saslimt ar šo vēzi, un to parasti identificē, attēlojot vēderu, piemēram, ultraskaņu vai tomogrāfiju, kas var konstatēt vienu vai vairākus aknām.
Ārstēšana tiek veikta ar operāciju un ķīmijterapiju, atkarībā no katra gadījuma lieluma un smaguma, un izārstēšanas iespējas ir lielākas, kad audzējs tiek identificēts agrīnā, agrākajā stadijā. Ja aknu vēzi vairs nevar izārstēt, izdzīvošanas laiks ir aptuveni 5 gadi, bet šī vērtība var atšķirties atkarībā no slimības attīstības pakāpes un citām pacienta slimībām.
Simptomi, kas var liecināt par vēzi
Visbiežāk sastopamie simptomi, kas var rasties aknu vēzis, ir:
- Sāpes vēderā, īpaši vēdera labajā pusē;
- Vēdera pietūkums;
- Svara zudums bez acīmredzama iemesla;
- Apetītes zudums;
- Pārmērīgs nogurums;
- Āda un dzeltenas acis;
- Pastāvīgs diskomforts.
Diemžēl šie simptomi parasti rodas, kad vēzis jau ir labi attīstīts, un tādēļ vairumā gadījumu aknu vēzi var atklāt progresējošā stadijā, kas samazina jūsu izredzes izārstēt.
Tādējādi, ja pastāv riska faktori, piemēram, pārmērīgs alkohola patēriņš vai aknu slimība, ir svarīgi regulāri konsultēties ar hepatologu, lai bieži novērtētu aknas un redzētu izmaiņas, kas var rasties.
Ko darīt, ja rodas aizdomas
Gadījumos, kad rodas kāds no šiem simptomiem vai pastāv daudzi riska faktori, ir ieteicams konsultēties ar hepatologu diagnostikas testu veikšanai, piemēram, ultraskaņu, datortomogrāfiju vai magnētiskās rezonanses attēlveidošanu, lai apstiprinātu, vai ir kādas izmaiņas, kas var liecināt par vietas vai mezglu, kas liecina par audzēju.
Ir svarīgi atcerēties, ka ne katrs mezgliņš vai cista aknās norāda uz vēzi, un jāgaida, lai ārsts analizētu viņa īpašības, un var noteikt, vai pastāv risks vai nē. Ja tiek konstatētas aizdomīgas izmaiņas, ārsts var pasūtīt aknu gabaliņu biopsiju, lai pārbaudītu laboratorijā, vai orgānā ir vēža šūnas. Saprast, kad cista aknās ir bīstama.
Attiecībā uz mazāk iespējamiem gadījumiem ir ieteicams katru reizi vai reizi 3 gados katru gadu atkārtot testus, atkarībā no katra gadījuma, lai varētu kontrolēt, vai ir jaunu īpašību izaugsme vai attīstība, kas var liecināt par vēzi.
Kurš ir visvairāk apdraudēts
Kaut arī ikvienam var attīstīties aknu vēzis, šāda veida vēzis ir biežāk sastopams cilvēkiem ar:
- Hroniska infekcija ar hepatītu B vai hepatītu C;
- Ciroze;
- Anabolisko steroīdu lietošana;
- Diabēts;
- Tauki aknās;
- Pārmērīgs alkohola patēriņš.
Bez tam, čūlaina kolīta vai ilgstošas sklerozes holangīta gadījumi var arī attīstīties aknu vēzim.
Kā tiek veikta ārstēšana?
Gandrīz visos gadījumos aknu vēža ārstēšana tiek veikta ar operāciju, lai noņemtu visu skarto zonu. Tomēr ķīmijterapija vai staru terapija var būt nepieciešama pirms operācijas, lai samazinātu vēža lielumu un atvieglotu tā izņemšanu.
Smagākos gadījumos, kad vēzis ir ļoti attīstīts vai izplatās citos orgānos, ķīmijterapiju un staru terapiju var izmantot arī pēc operācijas, lai mēģinātu likvidēt atlikušās vēža šūnas.
Ja ir kāda cita slimība, piemēram, ciroze, aknu daļas noņemšana var būt sarežģītāka, tādēļ ārsts var ieteikt aknu transplantāciju, lai mēģinātu panākt ārstēšanu. Uzziniet vairāk par šo ārstēšanas veidu.
Kādi ir veidi?
Aknu vēzis, piemēram, var būt primāra, ti, ja tas tieši parādās aknās vai arī tas var būt sekundārs, metastāzēs vai vēža izplatīšanā, piemēram, no plaušām, kuņģiem, zarnām vai krūts.
Visbiežākais primārā aknu vēža veids ir hepatocelulāra karcinoma vai hepatocelulāra karcinoma, kas ir arī visgrūtākais, un ir no galvenajām šūnām, kas veido aknas, ko sauc par hepatocītiem. Vēl viens bieži sastopamais primārais audzējs ir holangiokarcinomu, kas rodas žults ceļu kanalizācijā. Uzziniet vairāk par žultsvada vēža simptomiem un ārstēšanu.
Citi reti retos audzēju tipi ir, piemēram, fibrolamelāra varianta aknu karcinoma, angiosarkomas vai hepatoblastomas.
