Matu izkrišana, nepacietība, reibonis un bieži galvassāpes ir simptomi, kas var liecināt par stresu. Stress ir saistīta ar paaugstinātu kortizola līmeni asinīs, un šis palielinājums, papildus ietekmējot prātu, var izraisīt, piemēram, tādas fiziskas slimības kā alerģijas un muskuļu sasprindzinājumu.
Šie simptomi var izpausties visu vecumu cilvēkiem, un, lai arī biežāk pieaugušajiem var izpausties arī bērniem un pusaudžiem, ja viņiem tiek pakļautas tādas problēmas kā skolā iebiedēšana, vecāku nodalīšana vai nopietnas slimības ģimenē.
Galvenie stresa simptomi
Stresa simptomi var izpausties divos veidos, vai nu caur psiholoģiskiem signāliem, vai ar fiziskiem signāliem, un galvenie simptomi ir:
Psiholoģiskie simptomi
Stress parasti noved pie pazīstamu psiholoģisku simptomu parādīšanās, piemēram:
- Trauksme, trauksme, nervozitāte vai pārmērīga uztraukšanās;
- Kairinājums un nepacietība;
- Reibonis;
- Koncentrācijas un atmiņas problēmas;
- Kontroles zaudēšanas sajūta;
- Grūtības pieņemt lēmumus.
Turklāt persona, kas strādā, parasti nespēj organizēt un koncentrēties uz aktivitātēm, kas var viņam aizvien vairāk uzspiest.
Fiziskie simptomi
Stress var izpausties arī ar tādiem fiziskiem simptomiem kā pārmērīga matu izkrišana, galvassāpes vai migrēna, muskuļu sasprindzinājums, alerģijas, bezmiegs, vemšanas paasinājums, kā arī kuņģa-zarnu trakta un sirds izmaiņas, piemēram, paaugstināts sirdsdarbības ātrums piemēram.
Piemēram, aukstās, hitienās rokas un ādas problēmas, piemēram, pūtītes, var liecināt par stresu.
Ja tiek novēroti šie simptomi, ir svarīgi noskaidrot stresa cēloņus, lai tos varētu atrisināt, bet dažreiz var būt nepieciešams meklēt ģimenes ārstu vai psihologu, lai viņš varētu norādīt uz atbilstošu ārstēšanu.
Kā kontrolēt stresu un trauksmi
Stresa un trauksmes kontroli var veikt, piemēram, izmantojot nomierinošas tējas, piemēram, kumelīti, liepu un valeriju. Uzziniet par citām mājas stresa vadības iespējām.
Turklāt vēl viens lielisks padoms stresa un trauksmes kontrolei ir izvairīties no pārāk daudz sociālo tīklu izmantošanas, jo dažās situācijās tās var izraisīt skumjas, vientulību, skaudību un neapmierinātību ar dzīvi. Apskatiet visas veselības problēmas, ko var izraisīt sociālie tīkli.
Zināšanas par to, kā izvairīties no stresa un mācīties dzīvot ar to, ir viena no svarīgākajām lietām, lai panāktu labu atveseļošanos, un bieži vien vislabākais risinājums ir meklēt psihologu, lai viņš varētu iemācīt dažus paņēmienus, kas palīdzēs jums risināt problēmas un pārvarēt stresu.
Ļoti svarīgi ir ēst arī šajos stresa un trauksmes periodos, tāpēc šeit var palīdzēt:
Labs evakuācijas vārsts var būt regulāra fizisko vingrinājumu prakse, piemēram, skriešana, cīņas cīņas vai dejas, jo tas novērš prātu un atbrīvo endorfīnu asinsritē, veicinot labklājību. Uzziniet citas stratēģijas: kā cīnīties pret stresu.
