Alerģijas pret narkotikām nenotiek visiem cilvēkiem, jo daži cilvēki ir jutīgāki pret dažām vielām nekā citas. Tādā veidā ir narkotikas, kurām ir lielāks alerģijas risks.
Šīs zāles parasti izraisa tādu simptomu parādīšanos kā ādas nieze, lūpu un acu pietūkums, ādas apsārtums vai drudzis virs 38 ° C, drīz pēc lietošanas vai līdz 1 stundai pēc tam, jo īpaši tablešu gadījumā.
Skatiet visus simptomus, kas var norādīt, ka jūs ciešat no zāļu alerģijas.
To zāļu saraksts, kas izraisa visvairāk alerģiju
Dažas zāles, kas visbiežāk izraisa alerģiju:
- Antibiotikas, piemēram, penicilīns, eritromicīns, amoksicilīns, ampicilīns vai tetraciklīns;
- Antikonvulsanti, piemēram, karbamazepīns, lamotrigīns vai fenitoīns;
- Dzīvnieku izcelsmes insulīns ;
- Joda kontrasts rentgena izmeklējumiem;
- Aspirīns un nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, piemēram, ibuprofēns vai naproksēns;
- Ķīmijterapijas līdzekļi;
- HIV narkotikas, piemēram, nevirapīns vai abakavirs;
- Muskuļu relaksācijas līdzekļi, piemēram, Atracurium, Suxamethonium vai Vecuronium
Tomēr jebkurš medikaments var izraisīt alerģiju, īpaši, ja to injicē tieši vēnā, ilgu laiku vai arī, ja cilvēkam ir cita veida alerģija.
Parasti alerģija rodas zāļu vai tā iepakojuma sastāvdaļu dēļ, piemēram, krāsvielās, olšūnā vai lateksā.
Ko darīt alerģijas gadījumā
Ja rodas simptomi, kas var liecināt par alerģiju pret medikamentu, ieteicams pēc iespējas drīzāk doties uz slimnīcu. Ja to neārstē, alerģija var izraisīt smagākus simptomus, piemēram, mēles vai rīkles pietūkumu, kas apgrūtina elpošanu.
Cilvēkiem, kam anamnēzē ir bijusi alerģija pret kādu vielu, vajadzētu izvairīties no tā atkārtotas lietošanas, pat ja tā to iepriekš ir lietojusi bez alerģijām. Pirms jebkuras ārstēšanas uzsākšanas ir ieteicams arī pastāstīt savam ārstam, kā arī izmantot aproci un informāciju, lai ar ārstu varētu uzzināt ārkārtas situācijās.
.jpg)
